Anete Upeniece
Sveiciens sestdienā, Mēs turpinām ar Tēraudiešu skriešanas stāstiem. Šodien kārta Tēraudietei, kura skriet sāka pateicoties ģimenes entuziasmam uz skriešanu un kura klubā ir jau kopš 2014. gada vasaras. Ja pirmajos koptreniņos viņa izvēlējās labāk pagulēt zālītē, tad tagad ir centīga skrējēja. 2018. gadā Bigbank Skrien Latvija šosejas skrējienu seriālā vecuma grupā kopvērtējumā tika izcīnīta uzvara 5 kilometru distancē, iepazīstieties – ANETE UPENIECE!
Pastāsti, kā sākās Tavas sportiskās/skriešanas gaitas? Ko Tu darīji pirms uzsāki skriet
un vai arī tagad skriešanu apvieno ar kādiem citiem sporta veidiem?
Teikšu godīgi, pirms četriem gadiem, kad mans tētis, brālis un mamma pievienojās klubā, skriet man ļoti nepatika, iepriekš nodarbojos ar džudo un skriešana bija stipri lielāka slodze, kas man ļoti nepatika. Pirmajā koptreniņā es tik ļoti negribēju trenēties, ka tā vietā zālītē gulēju. Tagad treniņos neguļu, bet cītīgi trenējos un ar skriešanu man pilnībā pietiek, citus sportus nevajag 🙂
Kas ir tas, kas Tevi aizrauj skriešanā? Vai laika apstākļi neietekmē Tavus treniņus?
Skriešanā mani aizrauj tas, ka es spēju skriet ilgi un neviens mani tajā brīdī netraucē. Arī sacensībās pa lielam tā ir cīņa ar sevi. Man ļoti patīk, ka atšķirībā no džudo tā cīņa man var ilgt līdz pat 40 minūtēm un gala beigās es tāpat esmu uzvarētāja.
Laika apstākļi var ļoti ietekmēt manus treniņus, jo kā skrējējai man netraucē lietus un stiprs vējš, bet tai, kas vakaros ir ieritinājusies sedziņā, ļoti negribās līst ārā negaisā.
Ļoti grūti ir pateikt sev, ka nav nepiemērotu laika apstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs, kad vislabākais risinājums šķiet nekur neiet un palikt siltumā.
Kādi mērķi šai sezonai?
2019. gads ir iesācies diezgan slimīgi, tāpēc lielākais mērķis būtu atgūt visu pazaudēto spēku un ātrumu. Domāju, ka galvenais uzdevums man būs noturēties formā, ar prieku un pārliecību ierasties gan uz treniņu, gan uz starta līnijas, jo rezultāti būs.
Negribu izdomāt laikus, kādos iekļauties, jo lai gan tas ir labs mērķis, to nesasniedzot, izdarītais šķiet kā nekas, kaut arī tas ir labākais rezultāts līdz šim.
Kā Tu nolēmi iestaties sporta klubā Tērauds un ko Tev ir devis klubs?
Ar ģimeni Skrien Latvija Jelgavas posmā (kur es droši vien pa trasi pastaigājos un noteikti atbraucu putu ballītes dēļ) satikām Jāni Višķeru. Visa ģimene (atskaitot mani) bija lieli skriešanas entuziasti, tādēļ klubā pievienojāmies. Es biju pavilkta līdzi un varētu būt, ka gada laikā uz jautājumu, kāpēc skrienu, mana atbilde mainījās no “tētis man liek” uz kaut ko tuvāku “man patīk”.
Klubs man pierādīja, ka es varu skriet ātrāk un tikai tāpēc, ka tagad es knapi 5 km varu noskriet bez apstājas, nenozīmē, ka to nevaru uztrenēt. No daudzajiem sportiem, ko skolā biju mēģinājusi (tai skaitā arī vieglatlētika, kur arī ilgi nepaliku), vienīgi Tēraudā man iemācīja, ka treniņi atmaksājas, man nav jābūt kādam apslēptam talantam.
Kā Tu vērtē treneru darbu?
10/10 neko pielikt, neko atņemt.
Ko Tu ieteiktu visiem tiem, kuri vēl domā sākt sportot- skriet?
Ja tu sāksi skriet un spēsi skriet garākas distances, tu būsi izdarījis varenu darbu. Mana klasesbiedrene sestajā klasē teica “wow, tu aizbrauci ar riteni uz turieni. Tas ir vairāk par 10 km!!” Ir pasakaini zināt, ka tas, ko tu vari darīt ikdienā bez piepūles kādam ir kas neiespējams un pārsteidzošs.
Kristiāns Upenieks, Anetes brālis: “Anete – superīga māsa ar lielisku humora izjūtu un lielu gribasspēku. Katru sevis izvirzīto mērķi sasniegs un vienmēr ir gatava izpalīdzēt vai doties kopā skriet ‘’mierīgu’’ skrējienu.”
Personīgie rekordi:
1000 m (stadions): 3:31.6
1000 m (telpās): 3:35.86
3000 m (telpās): 12:03,51
3 km (šoseja): 11:53
5 km (šoseja): 20:29
10 km (šoseja): 42:21
